DAUGAVPILS NOVADA KULTŪRAS PĀRVALDE, Rīgas iela 2, Daugavpils, LV-5401, kultura@dnkp.lv
Autorizēties
Sakrālie objekti / Romas katoļu

Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Pagasts: Višķu pagasts

Datējums: 1908. - 1925. gads

Kadastra numurs: 4498 005 0462

Valsts vai pašvaldības aizsardzības statuss un nr:
Daugavpils novada kultūras mantojuma objekts

Apraksts:

Google ielas skats (2011.g.):
https://www.google.com/maps/@56.0593201,26.7744585,3a,38.4y,169.25h,98.94t/data=!3m6!1e1!3m4!1sU9LOKUPriusqfeLdhziHNw!2e0!7i13312!8i6656

"Jaunajai Višķu mūra baznīcai tika atrasta cita vieta – ārpus miesta; celtnes projektu pasūtīja zviedru arhitektam Kārlim Eduardam Strandmanim, kas dzīvoja Liepājā. Būvdarbus sāka 1908. gadā, un celtne zem jumta bija 1915. gadā. Taču dievkalpojumus baznīcā varēja noturēt tikai no 1925. gada. 1930. gadā tika pabeigti iekštelpas apdares darbi, bet iekārtošana vēl turpinājās (darbi ieilga arī labojumu dēļ, kas bija jāveic pēc 1939. gada notikušā ugunsgrēka).
Višķu mūra baznīca plānota kā vērienīgu izmēru vientorņa bazilika ar šķērsojumu, tādējādi plānā veidojot latīņu krusta formu. Tā celta no tēstiem granītakmeņu blokiem, kuru paraupjā faktūra izteiksmīgajam būvapjomam piešķir glezniecisku akcentu. Ēkai izmantotie romānikas motīvi veiksmīgi iepludināti ziemeļnieciski skarbajā 19. un 20. gadsimta mijas laikmetīgā stila valodā, kopumā radot stilistiski vienotu, monumentālu un plastiski izteiksmīgu risinājumu. Tam pieskaņots arī interjers – trīsjomu telpa ar cilindrisko un krusta velvju pārsegumu. Dievnama iekārta radusies ilgākā laika posmā un nav tik viengabalaina. Nozīmīgākie iekārtas priekšmeti – 17. un 18. gadsimta mijā koka griezumā darinātais sānu altāris ar “Dievmātes” gleznu (patlaban iekļauts centrālā mūrētā tabernākula altāra kompozīcijā kā tā retabla otrais stāvs), 19. gadsimta sākuma gleznojums “Ecce Homo”, kā arī Pēterburgas sudrabkaļa Karola Bojanovska izgatavotie liturģiskie trauki. Baznīcas ērģeles bijušas pasūtītas 1936. gadā meistara Herberta Kolbes darbnīcā Rīgā. 1986. – 1991. gadā dievnamā notika plaši remontdarbi, vienas sakristejas vietā tika izveidota Jaunavas Marijas kapela. Baznīcas iekārtas papildināšana turpinājās arī vēlāk.
Kārļa Eduarda Strandmaņa projektētā Visķu katoļu baznīca ir nozīmīgs 19. un 20. gadsimta mijas arhitektūras tradīciju turpinājuma paraugs. Tajā izpaužas gan arhitekta rokraksta meklējumi, gan Latvijā izplatītās būvniecības tradīcijas ar nacionālā romantisma iezīmēm. No senākā dievnama saglabājušies priekšmeti liecina par tā iekārtas veidošanās pakāpenību.”

Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006


Foto galerija:
Atjaunots: 11.01.2019 21:04

Kā nokļūt?
(c) Daugavpils novada Kultūras pārvalde 2015 - 2019 | v-1.3