Maskovskas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca

Google ielas skats (2011.g.):
https://www.google.com/maps/@56.0443222,26.7964341,3a,60y,203.81h,99.11t/data=!3m6!1e1!3m4!1sevcGg-9-wfj70zDk9Sq6FQ!2e0!7i13312!8i6656

“Sākotnēji Maskovskas draudze tika dēvēta par Jakubinskas draudzi, ko izveidoja 1872.gadā. Dievkalpojumus tolaik noturēja pagaidu baznīcā – draudzes stārasta mājā. Mācītāji turp brauca no citām vietām, līdz 1875.gadā par mācītāju tika iesvētīts vietējais iedzīvotājs , vienotās ticības piekritējs, Simeons Mihailovs. Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla un dievnamu iesvētīja 1879.gada 1.oktobrī. Pirmā Pasaules kara laikā ēka necieta, taču daļu evakuēto iekārtas priekšmetu baznīca vairs neatguva. Aizvesto priekšmetu vidū bija vairākas vērtīgas grāmatas, kā arī seši zvani. Vēl 1939.gadā dievkalpojumi baznīcā notika pēc vecajām, pirms Nikona laika tradīcijām (Nikona reformas Krievijā norisinājās 1652.gadā).
Maskovskas baznīcas plānojums atbilst lielākajai daļai citu Latgales pareizticīgo baznīcu: uz galvenās garenass atrodas priekštelpa, draudzes telpa (kas ir platākā un lielākā baznīcas daļa) un altārtelpa (aiz ikonostasa). Taču šai sakrālajai celtnei piemīt īpatnība – tūlīt aiz sienas, kas nodala priekštelpu (zvanu torņa apjomā) un draudzes telpu, ir ievērojami zemāks, ar ēkas centrālo (platāko un augstāko) daļu savienots sašaurinājums. Citas Latgales baznīcas telpas ir celtas, ēkas apjomu draudzes telpas centrālās daļas virzienā palielinot pakāpeniski, bez šādas krasi nodalītas savienojošas daļas. Draudzes telpas sašaurinātajai daļai ir piekļauts zvanu torņa kvadrātiskais apjoms, kura augšdaļa ir no koka. Virs draudzes telpas atrodas otrs – neliels tornītis.
Maskovskas pareizticīgo baznīca neizceļas ar īpaši krāšņu fasāžu rotājumu, lai gan salīdzinājumā ar tuvākajā apkārtnē sastopamajām pareizticīgo un vecticībnieku koka baznīcām (piemēram, Daniševskā) šeit dekoratīvie elementi ir izmantoti visai daudz. Zvanu torņa, baznīcas centrālās daļas un altārdaļas apjomu stūrus ierāmē gluda, vertikāla, gandrīz metru plata apmesta mūrējama josla. Ārsienu augšdaļā tā pāriet dekoratīvā zemdzegas arkatūras joslā, virs kuras izveidots dekoratīvs jumta degas profilējums. Gluds sienu mūrējums, ko akcentē balsinājums, ir arī ap logailām un ieejas durvīm. Tāpat baznīcu rotā, mūra celtni papildinot ar koka būvju elementiem, mazais jumta tornītis un tā zemdzegas joslas kokgriezumi. Baznīcas fasādē īpaši izceļas ēkas ieejas portāls ar izteiksmīgo gleznojumu, kurā atveidots Pestītājs. Gleznojuma autors ir dievnama priesteris Andrejs (Davidovs), kura darbi atrodami gan Maskavā – Donas klosterī, gan Kijevā un Rīgā.
Iekštelpas apjoma arhitektoniskais risinājums Maskovskas dievnamā daudz neatšķiras no citām pareizticīgo baznīcām. Griesti ir līmeniski, ar slīpinājumiem sānos. Vietā, kur draudzes telpa savienojas ar sašaurinājumu, izveidota arka, kuras virsmu sānos rotā dekoratīvi gleznojumi. Arī griestu centrā – apļa formā ap lustras stiprinājuma vietu – ir gleznojums. Līdzīgs sienu gleznojums atrodas uz draudzes telpas austrumu sienas; griestus šai telpas daļā dekorē trapecveida laukumā gleznots Kristus paceltām rokām.
Maskovskas baznīcas ikonostasam ir četras ikonu rindas, tomēr salīdzinājumā ar citām pareizticīgo baznīcām tam piemīt īpatnības. Visbiežāk ikonostasu veido kokgriezumiem rotāta, dekoratīvi krāsota koka siena jeb karkass, kurā iestiprinātas ikonas. Bet Maskovskā koka siena, kura klāta ar gaišu marmoru imitējošu, vietām zelta krāsojumu un kurai gan nav raksturīgo bagātīgo kokgriezumu, ietver tikai pirmo ikonu rindu. Šīs ikonostasa daļas veidojums atbilst stingri noteiktajiem kanoniem. Pestītāja un erceņģeļu ikonas 1873.gadā Ņižņijnovgorodā darinājis D. Salabanovs. Valdnieka vārtu ikonas tiek datētas ar 20.gadsimta sākumu. Maskovskas baznīcas ikonostasa savdabība atspoguļojas pārējās rindās: līdzīgi kā vecticībnieku dievnamos, arī šeit ikonas ir novietotas rindās uz koka plauktiņiem, kas piestiprināti pie sienas. Trešās un ceturtās rindas ikonas tapušas 19.gadsimta beigās, bet pārējās – 19.gadsimta otrajā pusē.
Kopumā Maskovskas baznīcai raksturīgs formu lakoniskums un vienkāršība, kam varētu būt saistība gan ar teritoriju, kurā ēka celta, gan arī ar vietējo iedzīvotāju gaumi, materiālo nodrošinātību, vietējām būvniecības tradīcijām. Baznīcas arhitektoniskais risinājums sasaucas ar pareizticīgo sakrālajām celtnēm Krievijā. Tomēr, lai arī Latgale atradās Krievijas pakļautībā, tās baznīcu celtniecību ietekmēja vietējās celtniecības tradīcijas. To apliecina, piemēram, izvēlētie būvmateriāli – Maskovskas baznīcas ēkai tie ir laukakmeņi ar sīku akmens šķembu iespiedumiem apmetumā.
Līdzīgi citiem Latgales pareizticīgo dievnamiem, Maskovskas pareizticīgo baznīca kā savdabīgs arhitektūras piemineklis iekļaujas šā apvidus sakrālo celtņu kopainā.”


Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006

Atjaunots: 08.05.2019 09:44