Daniševskas Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca

“Doma par vienotās ticības draudzes izveidošanu Daniševskā radās jau 1871. gadā, bet to īstenot izdevās tikai 1903. gadā. Galvenais vienotās ticības, kā arī baznīcas celšanas entuziasts Daniševskas draudzē bija Joans Digiļevs, kas, pats nākdams no vecticībniekiem, pievienojās šai ticībai (kopā ar viņu 1902. gadā to darīja vēl aptuveni 50 cilvēku). Sākotnēji dievkalpojumi norisa vienkāršā lauku mājā, kas bija iesvētīta kā pagaidu baznīca. Digiļevu iecēla par jaunizveidotās draudzes mācītāju. Viņš pat devās uz Maskavu un Pēterburgu, lai vāktu ziedojumus – gan naudu, gan baznīcas iekārtas priekšmetus. Mācītājs pats arī baznīcas būvdarbus vadīja. Jaunā baznīca par godu svētajiem apustuļiem Pēterim un Pāvilam tika iesvētīta tikai 1908. gada augustā. Pirmā pasaules kara laikā dievnams apkalpoja Daniševskā izvietoto karaspēku. 1920. gadā tas cieta artilērijas apšaudē – tika bojāts kupols un griesti, norauts zvanu torņa jumts, kā arī izsisti visu logu stikli. 1926., 1929. un 1931. gadā baznīcu par sinodes līdzekļiem remontēja. Šobrīd tajā pulcējas pareizticīgo draudze.
Ēka plānā veido krustu ar draudzes telpas daļā mazliet paplašinātu taisnstūri, kam piekļaujas ievērojami šaurāka altārdaļa. Koka guļbūves apjoms apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem un balstās uz apmestiem plēstu laukakmeņu mūrējuma pamatiem. Gan draudzes telpu, gan zemāko altārdaļu sedz četrslīpju krāsota skārda jumts. Ēkai ir seši torņi: kvadrātiskais zvanu tornis paceļas virs ieejas ēkā: otrs – lielākais tornis atrodas jumta centrā virs draudzes telpas; četri mazākie tornīši izvietoti jumta stūros. Vienīgie ārējie dekoratīvie elementi ir vienkāršās tumšākas krāsas dēļu aplodas ap logiem, profilēta jumta dzega un lieveņa jumtiņa balsta stabi, kas griezti kokā.
Interejerā savdabīgas, no citām Latgales pareizticīgo koka baznīcām atšķirīgas ir sienas: atstājot redzamus tēstos guļbaļķus, tikai lejasdaļā tās klāj krāsotu dēļu panelis. Ar šauriem dēlīšiem apšūtie griesti ir līmeniski, sānos ar ieloci. Īpaši grezns ir ikonostass, kura brūnais koka karkass rotāts ar augu motīvu gleznojumiem. Diemžēl daļa ikonostasa ikonu zādzību dēļ ir gājusi zudumā, tāpēc arī Valdnieka vārtos nav ierastās “Dievmātes pasludināšanas” ainas un evaņģēlistu atveidu. Kopumā ēkas interjers un iekārta daudz neatšķiras no pārējām šā rajona baznīcām.
Daniševskas pareiztcīgo baznīca labi iekļaujas 20. gadsimta sākuma Latgales pareizticīgo koka baznīcu mantojumā. Tās nomaļā atrašanās vieta nebūt nav traucējusi izveidot salīdzinoši lielu ikonostasu, kā arī lauku apvidū pareizticīgo baznīcām biežāk sastopamo divtorņu ēku vietā uzcelt dievnamu ar sešiem torņiem.”

Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006

Atjaunots: 02.06.2020 16:17