Lipinišķu (Lipiņu) Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca ar žogu un pareizticīgo draudzes kapsēta

“Lipinišķu draudze, kas sāka veidoties 1829. gadā, ir viena no pirmajām pareizticīgo draudzēm Daugavpils rajonā. 1836. gadā Lipinišķos tika uzcelta un iesvētīta koka baznīca (tās vienīgā līdziniece no togad pēc viena projekta būvētajām četrām baznīcām saglabājusies Šķeltovā, Krāslavas rajonā). 1888. gadā Lipinišķu dievnams tika nopietni izlaupīts, un tas rosināja sākt ziedojumu vākšanu mūra baznīcas celšanai. Līdzekļus ieguva ne tikai no individuāliem ziedotājiem, bet arī no Polockas-Vitebskas eparhijas. Dievnamam pamatus ielika 1906. gadā, bet 1908. gadā to iesvētīja, nosaucot Dievmātes atdusas vārdā.
Baznīca plānā veido latīņu krustu; ēkas apjoma vidusdaļa ir paaugstināta, līdz ar to tās arhitektoniskajā risinājumā saskatāma bizantisko celtniecības tradīciju ietekme. Sarkano ķieģeļu ēka balstās uz granīta bloku pamatiem. To sedz skārda divslīpju jumts, kā arī četrslīpju jumts (paaugstinātajā draudzes telpas vidusdaļā). Baznīcas ir divi torņi: lielākais – zvanu tornis paceļas virs dievnama ieejas un ir iekļauts tā apjomā; mazākais tornis izvietots draudzes telpas centrālās daļas paaugstinājuma vidū. Ēka ir bagātīgi rotāta, izmantojot profilētas dzegas, dekoratīvus iedziļinājumus sienās, virs logiem – ķīļveida arku formas ierāmējumus, u.c. Salīdzinājumā ar pārējiem šā reģiona pareizticīgo dievnamiem Lipinišķu baznīca izceļas arhitektoniski māksliniecisko paņēmienu ziņā – daudzie ārējie dekoratīvie elementi veidoti, neizmantojot apmetumu vai krāsojumu, bet gan saistībā ar ēkas konstrukciju, tās arhitektonisko ieceri un celtniecības materiālu izvēli.
Interjerā īpaši atzīmējama draudzes telpas centrālā (plānā kvadrātveida) daļa, kas paceļas virs baznīcas pamatjoma: tajā ir iebūvēti logi, kas izgaismo baznīcas vidusdaļu. Sienas šeit rotā dekoratīvi profilēta dzegu josla, bet griestu vidū ir izveidots zvaigznes formas cilnis. Centrālo daļu no pārējās telpas atdala pusloka arkas. Vēl 20. gadsimta 30. gados pie dievnama sienām atradās ikonas – Polockas M.Samočernovas sieviešu garīgās skolas audzēkņu gleznojumi. Šobrīd baznīcā izvietotās ikonas ir tapušas no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam. Ikonostass darināts 20. gadsimta sākumā, šai laikā gleznotas arī abu rindu ikonas. Balti un gaišzili krāsotajā karkasā ar zeltījumiem izcelti kokgriezumi. Ikonu izkārtojums atbilst ierastajam principam un kanoniem; pirmās rindas labajā pusē pēdējā ikona ir veltīta “Dievmātes atdusas” ainai.
Lipinišķu pareizticīgo baznīcas būtiskākā vērtība, neraugoties uz dievnama attālo atrašanās vietu un nelielo draudzi, ir tās interesantais arhitektoniskais risinājums Tas atbilst historisma laikā Latvijas teritorijā nereti izmantojamam krievu-bizantiešu stila arhitektoniski telpisko elementu apvienojumam ar piramidiālo zvanu torni, kas bieži sastopams Krievijas pareizticīgo baznīcu arhitektūrā.”

Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006

Atjaunots: 22.07.2019 14:38