Elernes (Elkšņu) Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca ar mūra žogu

Google ielas skats (2011.g.):
https://www.google.com/maps/@55.8899384,26.7111756,3a,34.1y,44.52h,92.3t/data=!3m6!1e1!3m4!1sEKdUvl-MfW2AabHNmr2fuw!2e0!7i13312!8i6656

Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām. Tās arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām. Arī interjera apdarē tā iekļāvās laikmeta tradīcijās. Par to liecina atsevišķi manierisma stila kokgriezumu fragmenti, šur tur telpā izkaisītās eņģeļu galviņas un cilnis ar Marijas pasludināšanas sižeta atveidu.

1771.g. vai 1777.g. Muravkā, uz augsta kalna mežā, apmēram 2 km no Elernes, uzcēla nelielu koka baznīcu katoļiem sv. Andreja godam. Pēc nostāstiem, šo koka baznīcu uzbūvēja mežiem bagātajā Valdajā, Daugavas augštecē. Tad baznīcu izjauca, sakrāva uz baržām un pārveda uz Elerni. Kad vakara krēslā tās tuvojušās Elernei, uz tām aizdegtas sveces, kas tālu atspīdējušas Daugavas ūdeņos. To redzot Elernē, cilvēki saukuši: “ Čudo! Čudo!” (krievu val. - Brīnums! Brīnums!). Tā ir paša Dieva griba, lai Elernē būtu baznīca!” Šo baznīcu uzbūvēja Murovkā uz kalna kapos, tur kur tagad atrodas Siķeles luterāņu baznīca. Tautā šo baznīcu uzskatīja par Dieva sūtītu, kas “atpeldēja” pa Daugavu. To uzskatīja par svētceļojuma vietu, kas apveltīta bagātām Dieva žēlastībām.Izrādījās, ka Murovkā pie katoļu koka baznīcas dzīvoja pārsvarā luterāņi, bet Elernē pie luterāņu baznīcas – katoļi. Kad Elernes muiža nonāca katoļticīga muižnieka īpašumā, viņš apmainīja baznīcas: luterāņiem nodeva Murovkas (Sikeles) katoļu koka baznīcu, bet katoļiem Elernes luterāņu mūra baznīcu. Arī vēlāk katoļi nepārstāja apmeklēt un lūgties savā vecajā koka baznīcā. Kad to atrada aizslēgtu, sita ārā logus un kāpa iekšā lūgties “savā – šai Dieva sūtītajā” baznīcā. Šāda rīcība ļoti nepatika luterāņiem. Tāpēc viņi nojauca koka baznīcu un tās vietā 1819.g. Murovkā uzcēla tagadējo Siķeles mūra baznīcu.
Elernes baznīcas grīdā ir akmens plāte, kuras apakšpusē iekalts kontrakta teksts par baznīcas apmaiņu ar luterāņiem.
Katoļiem nodoto baznīcu luterāņi vairākkārt mēģināja dabūt atpakaļ. Vēl pirms Pirmā Pasaules kara Elernes draudzes vikārs M.Skorupskis “sargāja un aizstāvēja Elernes baznīcu no kuršu baroniem, kas bija nodomājuši viņu pārvērst par protestantu kirku.” Trīsdesmitos gados luterāņu baznīcas avīzē sūrojās par to, kādu netaisnību tiem nodarīja muižnieks Elernē, nododams viņu baznīcu katoļiem.
Zem baznīcas ir pagrabi, kur atradās mirušo fundātoru (baznīcas mecenātu un dibinātāju) zārki. 1968. gadā tos pārapbedīja baznīcas dārzā. Dārzā apbedīti arī trīs prāvesti: Leščinskis (mir. 1867.g., 67.g.v.), Matejs Čuževičs (mir. 1891.g., 40.g.v.), Jāzeps Kupinskis (1893 – 1948).

Atjaunots: 02.06.2020 09:44