Ēģiptes (Vilkumiesta) Evanģēliski luteriskā baznīca

“Pirmā luterāņu baznīca uz šīs Medumu muižai piederošās zemes celta, pamatojoties uz Kurzemes hercoga 1567.gada recesu; 16. un 17.gadsimtā te atradās apdzīvota vieta Vilkamiests. Baznīca bijusi koka celtne, un jau 1578.gadā tajā kalpojis mācītājs. Bet 1596.gada vizitācijā secināts, ka dievnams ir tuvu sabrukšanai. Medumu muižas īpašnieks Vilhelms fon Firstenbergs apņēmās uzcelt jaunu baznīcu, ja pārējie tuvāko muižu īpašnieki celtu pastorāta ēkas. Nav zināms, cik ilgi šī ēka kalpoja un kad tā nomainīta ar citu koka būvi. Līdzīgi atbildība par dievnama un pastorāta uzturēšanu bija sadalīta arī 1636.gadā – pēc tam kad baznīca cieta no kazaku iebrukuma. 1680.gadā Medumu īpašums līdz ar patronāta tiesībām un Ēģiptes pilsētiņu tika pārdots Bernhardam fon Fītinghofam, kam vajadzēja rūpēties arī par baznīcu. Ir zināms, ka šajā baznīcā atradies sols (1684) ar Firstenbergu un Fītinghofu ģerboņiem, bet 1812.gadā ar salmiem apjumtā koka dievnama tornī bijis vējrādis ar gadskaitli “1694” – iespējams, kādas nākamās baznīcas ēkas celšanas laiku (par tās likteni precīzu ziņu nav). 1783.gadā baznīcā un pastorātā notika plaši remontdarbi. 1812.gadā dievnams tika izpostīts un inventārs izvazāts, franču karaspēks ēkā iekārtoja zirgu stalli un kazarmas. Jelgavas Kurzemes provinces muzejā savulaik glabājās uz zīda izšūta biķera sedziņa, kas bija no 1759.gada baznīcas inventāra.
Pašreizējā Ēģiptes baznīca, kas būvēta 1823.-1825.gadā, sākotnēji bija no laukakmeņiem mūrēta ēka bez torņa. 1831.gadā dievnamam iegādātas ērģeles, bet 1834.gadā Maskavas gleznotājs Ivans Ščerbakovs pec gravīras parauga darinājis altārgleznu “Noņemšana no krusta” (flāmu baroka meistara Pītera Paula Rubensa pazīstamās kompozīcijas lokalizējums, patlaban Rundāles pils muzejā). Glezna bija pasūtīta ar policijmeistara Frīdriha fon Millera starpniecību, un tās iegādei draudzes dāmas ziedojušas rokdarbus.
1863.gadā Kalkūnes un Medumu muižas īpašnieks, kambarkungs Augusts fon Etingens baznīcu kapitāli pārbūvēja, šai laikā tika uzcelts tornis un iegādātas jaunas ērģeles (pēc remonta – 1864.gadā ēku iesvētīja). Dievnamā bija arhitektoniski būvēts klasicisma koka altāris, bet virs ieejas – dorisku kolonnu balstīta ērģeļu lukta. Šī mūra baznīcas ēka smagi cieta Pirmā pasaules kara laikā, to atjaunoja 1930.-1936. gadā. Ēģiptes baznīcai arvien bijis pastāvīgs mācītājs, kurš kalpojis arī kaimiņu draudzēs. Pēc Otrā pasaules kara baznīca tika atsavināta un izdemolēta, tajā ierīkoja noliktavu; kopš 1983.gada ēka ir pamesta. Kaut arī 1991.gadā bija izstrādāts atjaunošanas projekts, dievnams nav restaurēts un turpina sabrukt.
Ēģiptes luterāņu baznīca ir vienjoma halles tipa, plānā taisnstūra celtne ar austrumgalā piebūvētu četrstūrainu sakristeju un fasādes priekšā spēcīgi izvirzītu trīsstāvu torni (to vainagojusi slaida teltsveida smaile). Apmestās dievnama sienas būvētas no laukakmeņiem ar šķembu ķīlējumu, tornis celts no ķieģeļiem. Iekštelpām bijis cilindriskas velves koka pārsegums. Pusaploces logailu motīvs, kas izmantots celtnes senākajā daļā – draudzes telpā, atkārtots arī tornī. Arhitektoniski būvētajā koka altāra retablā četras joniskās kolonnas balstījušas dzegu, altārim bijis imitēta marmora krāsojums. Baznīcas kancele bijusi veidota atbilstoši historisma laikmeta stilistikai.
Viengabalainā, askētiskā Ēģiptes luterāņu baznīcas būve ir raksturīgs piemērs, kā provinciālā vidē tika pielāgoti vēlā klasicisma arhitektūras paraugi. Dievnams veiksmīgi iekļaujas Kurzemes 19.gadsimta arhitektūras kopainā, vietējai, izcili gleznieciskajai kultūrainavai piešķirot savdabīgu akcentu.”

Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006

Atjaunots: 19.03.2019 10:09