Demenes evanģēliski luteriskā baznīca

“Luterāņu baznīca Demenē celta atbilstoši Kurzemes hercoga 1567.gada recesam, tās dibinātāji bija kanclers Mihaels fon Brunovs un Stefans fon Freitāgs. Vestures avotos par baznīcu ir ziņas jau no 1596.gada. Jauna (nesen celta) baznīcas ēka minēta 1636.gadā. Demenē sākotnēji tā darbojusies kā Laucesas baznīcas filiāle, vēlāk šeit tika izveidota patstāvīga draudze. Ir zināms, ka 1792.gadā nodedzis pastorāts un bojā gājusi daļa draudzes arhīva, bet 1813.gadā, franču karaspēkam izlaupot baznīcu, zaudēts vērtīgais inventārs (arī liturģiskie priekšmeti – sudraba kauss, kristāmbļoda, upurtrauks, altāra svečturi). 1867.gadā Demenē vēl bijusi koka baznīca, kas tobrīd “ir jau simtgadu veca” (celta 18.gadsimta otrajā pusē); tā nodegusi 1894.gadā. Jauns mūra dievnams tika uzcelts 1895.-1896. gadā, projektu izstrādaja arhitekts Vilhelms Neimanis.
Baznīcas logos atradās vairākas ģerboņvitrāžas, altērgleznu “Neticīgais Toms” (sākotnēji tā bija paredzēta Rīgas Sv.Mārtiņa baznīcai) gleznoja Johans Bērs. Demenes baznīcu Pirmā pasaules kara laikā sagrāva, aizvesta tika arī altārglezna. Dievnamu atjaunoja vecās baznīcas vietā – pēc inženiera Krisona projekta 1926.-1932. gadā celto mūra baznīcu iesvētīja tikai 1938.gadā. Pēc Otrā pasaules kara baznīcu draudzei atsavināja. 20.gadsimta 60.gados tika nojaukta torņa augšdaļa. 1989.gadā draudze dievnamu atguva, pašlaik ēka iekonservēta un netiek aktīvi izmantota.
Demenes baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Plānā iegarenajai taisnstūra būvei altārgalā ir pievienots četrstūrainas sakristejas apjoms, bet ieejas fasādes priekšā – krasi izvirzīts tornis. Dievnams celts no apmestiem māla un betona ķieģeļiem. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts, torni savulaik vainagojusi teltsveida smaile. Apjoma vertikālo dominanti izceļ ritmiskais sienu pilastru dalījums, smailarku logailas ar neogotikai raksturīgu spraišļojumu, kā arī centrālās ieejas durvju smailarkas aila.
Iekštelpās ir koka dēļu pārsegums: sakristejā tas veidots līmenisks, bet draudzes telpā – izliekts. Dievnama iekārta ir izpostīta. Fragmentāri saglabājies neogotiskās formās veidotais altāris, poligonālā kancele un pāris baznīcēnu solu. Virs ieejas uz diviem profilētiem koka balstiem izbūvēta ērģeļu lukta ar vertikāli kārtotu, gropētu koka dēlīšu margām. Izlauztas, bet saglabājušās ir centrālās ieejas divviru durvju vērtnes. Baznīcā atradusies mākslinieka Jāņa Indiāna gleznotā altārglezna “Kristus Ģetzemanes dārzā” (1938).
Demenes luterāņu baznīca iekļaujas 20.gadsimta pirmās puses reģionālajā arhitektūrā, kuras raksturīga iezīme – funkcionāla risinājuma un neostilu elementu apvienosana.”

Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006

Atjaunots: 22.07.2019 15:54