DAUGAVPILS NOVADA KULTŪRAS PĀRVALDE, Rīgas iela 2, Daugavpils, LV-5401, kultura@dnkp.lv
Autorizēties
Sakrālie objekti / Romas katoļu

Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca

Pagasts: Ambeļu pagasts

Datējums: 1888.gads

Kadastra numurs: 4442 004 0334 (būves kadastra apzīmējums 4442 004 0334 001)

Valsts vai pašvaldības aizsardzības statuss un nr:
Daugavpils novada mantojuma objekts

Apraksts:

Google ielas skats (2011.g.):
https://www.google.com/maps/@56.0381314,26.8473782,3a,75y,178.61h,92.68t/data=!3m6!1e1!3m4!1sqTJ9hX0Q0vec4Ein5oaSNQ!2e0!7i13312!8i6656

“Pirmās ziņas par Ambeļu baznīcu saglabājušās no 1782. gada, kad Aglonas apmeklējuma laikā par baznīcas aprūpēšanu norādījumus devis dominikāņu ordeņa provinciālis Alberts Šoluha (sākotnēji Ambeļu draudze atradās Aglonas dominikāņu aprūpē). Dievnama ēka Z.Plātera īpašumos bijusi jau agrāk – tā celta kā kapu kapliča, kas izmantota arī draudzes dievkalpojumiem. 1888. gadā šo koka baznīcas ēku pārbūvēja, ieejas pusē pagarinot. Par patstāvīgās draudzes baznīcu tā kļuva pēc Pirmā pasaules kara. Jauna mūra dievnama celtniecība, kas sākās 1937. gadā, neīstenojās. Vecajā koka baznīcā 1969. gadā kapitālremonta laikā tika mainīta iekštelpas sienu apdare.
Nelielajai koka ēkai ir asimetrisks plānojums – taisnstūra apjomu noslēdz poligonāla apsīda ar vienā pusē piebūvētu sakristeju. Fasādē dzega nodala zelmini, virs kura uz divslīpju jumta atrodas tornītis. Dievnams plānots kā vienjoma halles tipa celtne. Koka griesti ir līmeniski, ar ieloci. Virs ieejas izbūvēta lukta (ērģeļu vietā te kalpo harmonijs) uz diviem koka balstiem. Baznīcas iekštelpā sienas un griesti apšūti ar finiera plāksnēm, bet prezbiteriju nodala virpotu koka balustru margas.
Ambeļu baznīcā saglabājušies vairāki mākslas pieminekļi. Nozīmīgs Latgales baroka koktēlniecības paraugs ir 18. gadsimtā veidotais altāra retabls. Tas būvēts kā altārgleznas nišas plastiski izvērsts, ovāla silueta ierāmējums, izmantojot arhitektoniskus, ornamentālus un skulpturālus elementus. Iespaidīgais sulīgā, “pumpurotā” akanta lapu kokgriezums sasaucas ar vairākiem citu Latgales baznīcu baroka laika koka altāriem, tādējādi norādot uz kādas vietējās Latgales kokgriezēju darbnīcas pastāvēšanu 17. gadsimta nogalē un 18. gadsimta pirmajā pusē. Latgales glezniecības mantojuma senākais posms pārliecinoši raksturots vairākās anonīmu profesionālu mākslinieku darinātās gleznās: “Sv. Jans Nepomuks”, “Sv. Francisks Ksaverijs”, “Sv. Ignacijs Lojola” (18.gs. otrā puse), “Golgāta” (18.gs.beigas). Daļa amatniecības darinājumu (alvas svečtura pamatne, kvēpināmais trauks, koka sols) un gleznu, tostarp “Aušras vārtu Dievmāte” (19.gs.sākums) un “Golgāta”, glabājas Rundāles pils muzejā.
Ambeļu katoļu baznīca atspoguļo tipisku 18.-19. gadsimta koka būvniecības vietējo tradīciju izmantojumu sakrālajā arhitektūrā, tās iekārta pārstāv profesionālu baroka laikmeta glezniecības un tēlniecības meistaru un amatnieku darbu.”

Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006


Foto galerija:
Atjaunots: 07.05.2019 16:30

Kā nokļūt?
(c) Daugavpils novada Kultūras pārvalde 2015 - 2019 | v-1.3