Laucesas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ar plebāniju

“Laucesā 16.gadsimtā bija luterāņu baznīca, kas celta, pamatojoties uz Kurzemes hercoga 1567.gada recesu; tās mācītājs kalpoja arī Kalkūnes un Demenes baznīcās. 1636. gadā – pēc luterāņu mācītāja nāves – dievnams tika atdots katoļu draudzei. Jau no 1665.gada Laucesā palaikam darbojās arī jezuīti. 1724.gadā Ansgars Čapskis nodibināja pastāvīgu jezuītu misijas staciju, kas šeit atradās līdz 1783.gadam, kaut paralēli kopš 1752.gada draudzi apkalpoja oficiālās baznīcas priesteri.
Koka baznīca Laucesā celta 1710.gadā pēc bijušā jezuīta, bīskapa Teodora Līdinghauzena-Volfa ierosmes. 1797.gadā šo baznīcu nomainīja jauns, plašāks koka dievnams ar šķērsjomu un krustveida plānu; tajā bija septiņi altāri. Šī ēka nodega 1917.vai 1918.gadā. Tagadējā koka baznīca celta 1921.-1923. gadā, lielākie remontdarbi tajā veikti 1976.-1979. gadā un 1982.gadā.
Laucesas baznīca ir taisnstūra plānojuma celtne ar poligonālu apsīdu un abpus tai izvirzītiem sakristeju apjomiem. Koka baznīcas ieejas fasādes trīsstūra zelmini vainago Kurzemes dievnamiem neierasta kompozīcija ar trim zemiem torņiem, no kuriem vidējais ir lielākais. Dievnams būvēts kā trīsjomu ēka; iekštelpu sadala koka balsti, un vidusjoma platums ir vienāds ar prezbiterija platumu. Vidusjomam ir cilindriskas velves pārsegums, bet sānjomus, kas ir šaurāki, sedz līmeniski griesti. Pie ieejas visas telpas platumā izbūvēta ērģeļu lukta uz koka balstiem.
Pēc prāvesta Eugēnija Klavcāna meta, izmantojot stilizētas neobaroka formas un klasiskā ordera elementus, 1988.gadā izgatavots centrālais altāris (galdnieks Mihails Medvedevs), kā arī divi sānu altāri. Baznīcas centrālā altāra glezna “Sv. Pēteris un Pāvils” tapusi 20.gadsimta pirmajā ceturksnī un iegādāta Varšavā. 20.gadsimta 80.gados no tuvējās apkārtnes meistariem – Laberta Tirranena un Aleksandra Festera iegūtas vairākas amatnieciska rakstura gleznas. Līdzās dievnamam atrodas zvanu tornis (1981) – plānā kvadrātveida koka būve ar četrslīpju jumtu.
Laucesas katoļu baznīcā 20.gadsimta vietējās koka arhitektūras un būvniecības tradīcijas apvienotas ar aizgūtu vēsturisko stilu motīvu un nacionālā romantisma iezīmēm.”

Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006

Atjaunots: 09.04.2019 15:27