Sakrālie objekti / Romas katoļuKalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca ar žogu un plebāniju
Pagasts: Kalupes pagasts
Datējums: 1861. - 1882. gads
Kadastra numurs: 4462 003 0060, 4462 003 0063
Valsts vai pašvaldības aizsardzības statuss un nr: Daugavpils novada kultūras mantojuma objekts; Valsts aizsargājamais mākslas piemineklis (Nr.3258 - Valsts nozīmes interjera dekoratīvā apdare un iekārta
Apraksts:
“Kalupes draudze sākotnēji darbojās kā Līksnas draudzes filiāle, tās baznīca 1785. gadā bija celta Juzefa Zīberga īpašumā – Kalupes muižā. Dievnama koka ēku ar divtorņu fasādi bija būvējis meistars Georgs (Juris) Šidlovskis. 1860. gadā tika nodibināta patstāvīga Kalupes draudze, un šis dievnams tai kalpoja līdz 1882. gadam. Pēc baznīcas nojaukšanas materiālus izmantoja, lai uzbūvētu draudzesnamu (1929. gadā tas paplašināts, pielāgojot vietējā tautasnama vajadzībām). Tagad ēka nojaukta.
Jaunās mūra baznīcas ēkas pamati tika likti 1861. gadā, taču celtniecība ieilga un būvi pabeidza 1882. gadā, iecerēto projektu pilnībā nerealizējot. Literatūrā minēts, ka tagadējo baznīcas ēku projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis (1878-1880). Baznīca konsekrēta 1896. gadā. 1944. gadā dievnamu postīja ugunsgrēks – cieta sakristeja un prezbiterija daļa.
Kalupes baznīca ir neapmestu ķieģeļu mūra ēka, kas celta kā liela apjoma bazilika. Plānā dievnams veido taisnstūri ar pusaploces altārdaļas noslēgumu, ko ietver divas simetriski izvietots sakristejas un 19. gadsimtā Latvijas dievnamos reti sastopams elements – pusaploces altāra apeja. Dievnama fasādei trūkst torņu (nav īstenots sākotnēji iecerētais divtorņu risinājums); to vietu var noteikt pēc telpu trīsdalījuma pie galvenās ieejas, kā arī uzbūvētajiem torņu lejasstāviem. Par saistību ar romānikas formām liecina kontrforsu lietojums, pusloka ailu izmantojums logu un durvju izbūvē, arkatūras motīvi sienu rotājumā un perspektīvā portāla elementi ieejas noformējumā.
Dievnama iekštelpu trīs jomos un šķērsjomā sadala arkāde, ko balsta prezbiterija platumā izvietotie saišķpīlāri. Vietējās sakrālās arhitektūras kopsakarā netradicionāli risināts ir baznīcas pārsegums – vidusjomu sedz divslīpju koka griesti, jomu krustpunktā izveidots lēzens kupols ar ornamentālu ribojumu. Virs ieejas izbūvēta ērģeļu lukta, kur novietotas 1889. gadā Frīdriha Veisenborna darbnīcā (Krustpilī) darinātās ērģeles (deviņi reģistri, viens manuālis).
Interjers sākotnēji bijis krāsots vienā toņkārtā, taču 1913. gadā tā apdare pārveidota izmantojot polihromu krāsojumu un gleznojumus. Tā ir viena no krāšņākajām Latvijas 20. gadsimta sākuma baznīcu apgleznotajām iekštelpām, turklāt daļēji saglabājusies (vietumis pārkrāsota 1966. gadā). Gan paklājveida kompozīciju, gan atsevišķo ornamentālo joslu dekoratīvajā krāsojumā bagātīgi lietoti viduslaiku ornamenta motīvi. Figurālajās kompozīcijās, kas taisnstūra ierāmējumos izkārtotas uz sienām virs vidusjoma arkādes, atveidotas sešas Dievmātes dzīves ainas. Gleznojumi darināti uz audekla un iestiprināti rāmjos. Līdzīgi veidotu figurālie Kristus dzīves ainu gleznojumi uz prezbiterija sienām.
Baznīcas ērģeļu prospekts un trīs altāri risināti neogotikas formās, prezbiteriju nodala ažūras metāla margas. Dievnama šķērsjomā izvietotajiem tabernākula altāriem uz sienas ir gleznots fons (iluzoras drapērijas, spraišļoti logi) un svēto Pētera un Pāvila atveidojumi pusaploces ierāmējumā. Prezbiterija trīs logos atrodas ornamentālas vitrāžas, tiem blakus divi logi ir iluzori uzgleznoti. Baznīcas iekārtojumā izmantotās ģipša statujas 1928. gadā tika atvestas no Parīzes. Liturģisko trauku komplekts papildināts pakāpeniski: tajā ietilpst Svētā vakarēdiena kauss, ko 19. gadsimta vidū neogotikas stilistikā darinājis Jakobs Lēzers, kā arī K.Volka (1893) un kāda meistara A.K. (1901) kaltie ciborija kausi (1985. gadā tie nozagti, bet vēlāk atgūti draudzes īpašumā). Baznīcā saglabājusies neogotiska griestu lustra ar Plāteru-Zībergu un viņu radinieku dzimtu ģerboņiem, tāpat 19. un 20. gadsimta mijas flīžu grīdas segums. No tā paša laika dievnama iekārtā ir arī neorokoko formas feretroni.
Neoromānikas stilistikā celtā Kalupes baznīcas ēka līdz ar tās neogotisko interjeru ir nozīmīgs historisma arhitektūras un mākslas piemineklis, profesionāli augstvērtīgs un stilistiski vienots baznīcas iekārtojuma un apdares ansamblis.”
Rūta Kaminska
Anita Bistere
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”
Neputns, Rīga, 2006
Foto galerija:
|
|
Atjaunots: 30.07.2019 15:03
Kā nokļūt?
|